LIZETE
ARTA
LAIMA
Stendes DĀRTA
LĪVA
StMARA (līdz 2001.gadam MĀRA)
 

Auzas LIZETE 
Izveidota Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā, reģistrēta
No. A12, 11.03.2015 (D No.450, LR ZM, VAAD),
šķirnes autori: S.Zute, Z. Vīcupe, M. Gruntiņa
Izmantošana:
zaļmasas un graudu  ieguvei
Īss raksturojums:
zaļmasas raža ziedēšanas stadijā  (jūlija I dekādes beigās) 46-54 t ha^-1
graudu raža 3.5-4.5 t ha^-1
vēlīna  -  ziedēšana 7-10 dienas vēlāk
nekā šķirnei ‘Laima’
augu garums  - līdz 150 cm, skaras – līdz 25 cm
stiebrs ar spēcīgu lapojumu
Zaļmasas kvalitāte:
proteīna saturs zaļmasā ziedēšanas stadijās
beigās – 9-11% sausnā
sausna  ziedēšanas beigu stadijā – 17-24%
Graudu kvalitāte:
graudu balti, 1000 sēklu masa ap 35 g
tilpummasa augsta  - 490-530 g l^-1
proteīna saturs graudos 10-12%
plēkšņainība zema -  24-25%
Audzēšanas īpatnības :
Zaļmasas ieguvei  - rekomendējam izsējas normu 500-550 dīgstošas sēklas uz 1m². Slāpekļa mēslojuma norma 80-110 kg ha N tīrvielā, ņemot vērā augsnes auglību.
Graudu ieguvei – izsējas norma līdz 500 dīgstošiem graudiem uz 1 m² un slāpekļa mēslojuma kopējā norma ne lielāka par 100 kg ha^-1

Uz augšu

Auzas A R T A

Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1993. gadā, šķirnes autori : P.Buļbiks, M.Gruntiņa, E.Lapsa, I.Kronberga, A.Nīcgale
Audzēt ieteikta no 1999. gada
Izmantošana :
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums :
vidēji intensīva tipa
raža 3,0-3,5 t ha-1
ļoti agrīna (augšanas ilgums 95-107 dienas, t.i. par 7-9 dienā mazāk nekā ‘Laimai’)
vidēja veldres izturība (augu garums 115-120 cm)
ieņēmīga pret auzu lapu vainagrūsu
Graudu kvalitāte :
graudi balti, rupji (1000 graudu masa 34-36g)
ļoti zems plēkšņu īpatsvars ražā (20-23%),
tilpummasa ļoti augsta (520-560 g l-1)
ļoti augsts proteīna saturs graudos (13-14,5%)
augsts tauku saturs graudos (5,8-6,4%)
Audzēšanas īpatnības :
nedrīkst nokavēt optimālos sējas termiņus
optimālā slāpekļa mēslojuma deva labi iekultivētās augsnēs nepārsniedz 60 kg ha-1 N
šķirne piemērota kā virsaugs sējumos ar zālāju pasēju
Piezīmes : No 2008.gada iekļauta ES Augu šķirņu katalogā.
Uz augšu

Auzas L A I M A

Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1991.gadā, šķirnes autori : P.Buļbiks, M.Gruntiņa, E.Lapsa, I. Kronberga, M.Krotovs
Audzēt ieteikta no 1996.gada
Izmantošana :
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums :
vidēji intensīva tipa
raža 4,5-6,5 t ha-1
vidēji vēlīna (augšanas periods 103-110 dienas)
vidēja veldres izturība (augu garums 110-120cm)
augsta slimību izturība
Graudu kvalitāte:
graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 35-36,5 g)
plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (23,5-25,5%)
tilpummasa augsta (490-540 g l-1)
augsts tauku saturs graudos (6,5-7%)
vidējs proteīna saturs graudos (10-12,5%)
Audzēšanas īpatnības :
optimālā izsējas norma ap 600 dīgstošu graudu uz 1 m2
optimālā slāpekļa mēslojuma deva labi iekultivētās augsnēs 60 - 80 kg ha-1
Piezīmes : No 2005.gada tiek veikts AVS tests Polijā. Pozitīvs testa rezultāts ļaus šķirni ierakstīt ES Augu šķirņu katalogā.
Uz augšu

Auzas Stendes D Ā R T A

Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 2002. gadā, šķirnes autori: S.Zute, M.Gruntiņa, P.Buļbiks, S.Maļecka, J.Briedis
Latvijas un ES Augu šķirņu katalogā no 2005. gada
Izmantošana:
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums:
vidēji intensīva tipa
raža 4,8-6,5 t ha-1
vidēji vēla (augšanas ilgums 105-110 dienas)
laba veldres izturība (augu garums 110-120, stabils stiebrs)
izturīga pret auzu lapu vainagrūsu, miltrasu, putošo melnplauku
Graudu kvalitāte:
graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 34-35 g)
plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (24-26%)
tilpummasa augsta (490-550 g l-1)
augsts proteīna saturs graudos (11-13%)
Audzēšanas īpatnības:
optimālā slāpekļa mēslojuma deva iekultivētās augsnēs 60 - 80 kg ha-1 N
šķirne piemērota audzēšanai smilšmāla un mālsmilts augsnēs
izsējas norma 500-550 dīgstoši graudi uz 1m2
Uz augšu

Auzas Stendes L Ī V A

Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1986. gadā, šķirnes autori: P.Buļbiks, M.Gruntiņa, I. Belicka, Ē.Metuzāls
Audzēt ieteikta no 1991. gada
Izmantošana:
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
zaļmasas ieguvei
Īss raksturojums:
vidēji intensīva tipa
raža 3.5-4.5 t ha-1
zaļmasas raža 50-55 t ha-1
vēlīna (augšanas ilgums 110-114 dienas)
vidēja noturīga pret veldri (augu garums 115-130 cm, labi aplapots stiebrs)
vidēji izturīga pret auzu lapu vainagrūsu
Graudu kvalitāte:
graudi balti, rupji (1000 graudu masa 33-36g)
plēkšņu īpatsvars ražā zems (24-25%)
tilpummasa augsta (490-530 g l-1)
liels putraimu iznākumu (līdz 68%)
proteīna saturs graudos vidējs (10.3-11,5%)
Audzēšanas īpatnības :
lai iegūtu augstu un kvalitatīvu ražu, nedrīkst sabiezināt sējumu – optimālā izsējas norma ne vairāk kā 500 dīgstoši graudi uz 1m2
optimālā slāpekļa mēslojuma norma labi iekoptās augsnēs nepārsniedz 60 kg ha-1 N
Piezīmes : No 2009. gada ir pārtraukta šķirnes "Stendes LĪVA" sēklkopība.

Uz augšu

Auzas StMARA (līdz 2001.gadam MĀRA)

Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1985. gadā un reģistrēta ar nosaukumu ’Māra’, šķirnes autori : P.Buļbiks, M.Gruntiņa, D.Muižniece
Audzēt ieteikta no 1990. gada
Izmantošana :
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums:
intensīva tipa
raža 4,5-6,0 t ha-1
vidēji vēlīna (augšanas ilgums 105-110 dienas)
laba veldres izturība (augu garums 110-115, stabils stiebrs)
augsta slimību izturība
Graudu kvalitāte:
graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 34-36,5 g)
plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (24-26%)
tilpummasa augsta (490-550 g l-1)
augsts proteīna saturs graudos (11-13%)
Audzēšanas īpatnības:
optimālā slāpekļa mēslojuma deva labi iekultivētās augsnēs 60 - 90 kg ha-1 N
šķirne piemērota audzēšanai labi iekultivētās augsnēs.
Piezīmes : No 2009. gada ir pārtraukta šķirnes "StMara" sēklkopība.
Uz augšu