ŠĶIRNES UN SĒKLKOPĪBA / AUZAS
ARTA
LAIMA
Stendes DĀRTA
LĪVA
StMARA (līdz 2001.gadam MĀRA)
Auzas A R T A
Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1993. gadā, šķirnes autori : P.Buļbiks, M.Gruntiņa, E.Lapsa, I.Kronberga, A.Nīcgale
Audzēt ieteikta no 1999. gada
Izmantošana :
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums :
vidēji intensīva tipa
raža 3,0-3,5 t ha-1
ļoti agrīna (augšanas ilgums 95-107 dienas, t.i. par 7-9 dienā mazāk nekā Laimai)
vidēja veldres izturība (augu garums 115-120 cm)
ieņēmīga pret auzu lapu vainagrūsu
Graudu kvalitāte :
graudi balti, rupji (1000 graudu masa 34-36g)
ļoti zems plēkšņu īpatsvars ražā (20-23%),
tilpummasa ļoti augsta (520-560 g l-1)
ļoti augsts proteīna saturs graudos (13-14,5%)
augsts tauku saturs graudos (5,8-6,4%)
Audzēšanas īpatnības :
nedrīkst nokavēt optimālos sējas termiņus
optimālā slāpekļa mēslojuma deva labi iekultivētās augsnēs nepārsniedz 60 kg ha-1 N
šķirne piemērota kā virsaugs sējumos ar zālāju pasēju
Piezīmes : No 2008.gada iekļauta ES Augu šķirņu katalogā.
Uz augšu
Auzas L A I M A
Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1991.gadā, šķirnes autori : P.Buļbiks, M.Gruntiņa, E.Lapsa, I. Kronberga, M.Krotovs
Audzēt ieteikta no 1996.gada
Izmantošana :
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums :
vidēji intensīva tipa
raža 4,5-6,5 t ha-1
vidēji vēlīna (augšanas periods 103-110 dienas)
vidēja veldres izturība (augu garums 110-120cm)
augsta slimību izturība
Graudu kvalitāte:
graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 35-36,5 g)
plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (23,5-25,5%)
tilpummasa augsta (490-540 g l-1)
augsts tauku saturs graudos (6,5-7%)
vidējs proteīna saturs graudos (10-12,5%)
Audzēšanas īpatnības :
optimālā izsējas norma ap 600 dīgstošu graudu uz 1 m2
optimālā slāpekļa mēslojuma deva labi iekultivētās augsnēs 60 - 80 kg ha-1
Piezīmes : No 2005.gada tiek veikts AVS tests Polijā. Pozitīvs testa rezultāts ļaus šķirni ierakstīt ES Augu šķirņu katalogā.
Uz augšu
Auzas Stendes D Ā R T A
Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 2002. gadā, šķirnes autori: S.Zute, M.Gruntiņa, P.Buļbiks, S.Maļecka, J.Briedis
Latvijas un ES Augu šķirņu katalogā no 2005. gada
Izmantošana:
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums:
vidēji intensīva tipa
raža 4,8-6,5 t ha-1
vidēji vēla (augšanas ilgums 105-110 dienas)
laba veldres izturība (augu garums 110-120, stabils stiebrs)
izturīga pret auzu lapu vainagrūsu, miltrasu, putošo melnplauku
Graudu kvalitāte:
graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 34-35 g)
plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (24-26%)
tilpummasa augsta (490-550 g l-1)
augsts proteīna saturs graudos (11-13%)
Audzēšanas īpatnības:
optimālā slāpekļa mēslojuma deva iekultivētās augsnēs 60 - 80 kg ha-1 N
šķirne piemērota audzēšanai smilšmāla un mālsmilts augsnēs
izsējas norma 500-550 dīgstoši graudi uz 1m2
Uz augšu
Auzas Stendes L Ī V A
Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1986. gadā, šķirnes autori: P.Buļbiks, M.Gruntiņa, I. Belicka, Ē.Metuzāls
Audzēt ieteikta no 1991. gada
Izmantošana:
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
zaļmasas ieguvei
Īss raksturojums:
vidēji intensīva tipa
raža 3.5-4.5 t ha-1
zaļmasas raža 50-55 t ha-1
vēlīna (augšanas ilgums 110-114 dienas)
vidēja noturīga pret veldri (augu garums 115-130 cm, labi aplapots stiebrs)
vidēji izturīga pret auzu lapu vainagrūsu
Graudu kvalitāte:
graudi balti, rupji (1000 graudu masa 33-36g)
plēkšņu īpatsvars ražā zems (24-25%)
tilpummasa augsta (490-530 g l-1)
liels putraimu iznākumu (līdz 68%)
proteīna saturs graudos vidējs (10.3-11,5%)
Audzēšanas īpatnības :
lai iegūtu augstu un kvalitatīvu ražu, nedrīkst sabiezināt sējumu optimālā izsējas norma ne vairāk kā 500 dīgstoši graudi uz 1m2
optimālā slāpekļa mēslojuma norma labi iekoptās augsnēs nepārsniedz 60 kg ha-1 N
Piezīmes : No 2009. gada ir pārtraukta šķirnes "Stendes LĪVA" sēklkopība.
Uz augšu
Auzas StMARA (līdz 2001.gadam MĀRA)
Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 1985. gadā un reģistrēta ar nosaukumu Māra, šķirnes autori : P.Buļbiks, M.Gruntiņa, D.Muižniece
Audzēt ieteikta no 1990. gada
Izmantošana :
graudu ieguvei pārtikai un lopbarībai
Īss raksturojums:
intensīva tipa
raža 4,5-6,0 t ha-1
vidēji vēlīna (augšanas ilgums 105-110 dienas)
laba veldres izturība (augu garums 110-115, stabils stiebrs)
augsta slimību izturība
Graudu kvalitāte:
graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 34-36,5 g)
plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (24-26%)
tilpummasa augsta (490-550 g l-1)
augsts proteīna saturs graudos (11-13%)
Audzēšanas īpatnības:
optimālā slāpekļa mēslojuma deva labi iekultivētās augsnēs 60 - 90 kg ha-1 N
šķirne piemērota audzēšanai labi iekultivētās augsnēs.
Piezīmes : No 2009. gada ir pārtraukta šķirnes "StMara" sēklkopība.
Uz augšu
|