logo
social
Projekta rezultāti

IETEIKUMU IZSTRĀDE VĒJAUZAS UN CITU IZPLATĪTĀKO NEZĀĻU SUGU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMIEM LATVIJAS APSTĀKĻOS [070515/S24]

Projekta izpildes laiks: 01.04.2015 - 01.12.2015
Vadošais partneris: Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs
VSGSI loma projektā: Sadarbības iestāde
Finansējums: kopējais - EUR 99962.00, VSGSI - EUR 28577.00
Mērķis: Iegūt zinātniski pamatotu informāciju par galvenajām likumsakarībām, kas nosaka nezāļu populāciju struktūru Latvijā un uz tās pamata izstrādāt ieteikumus nezāļu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos.
Rezultāts: Kopējais nezāļu skaits atšķiras starp reģioniem un saimniecību lieluma grupām. No Latvijā dominējošām nezāļu sugām 11 ir iekļautas arī Eiropas nozīmīgāko nezāļu sugu sarakstā. 
Lielākā daļā no 2015. gadā apsekotajiem pagastiem konstatēja piesārņojumu ar vējauzu. Vējauza ir sastopama galvenokārt graudaugu sējumos, bet palielinās tās sastopamība arī citu laukaugu sējumos un stādījumos. 
Izmēģinājumos vasarāju labību ražošanas sējumos un lauka izmēģinājumā ir negatīva korelācija starp vējauzas biomasu un ražas lielumu. Palielinoties vējauzas īpatsvaram sējumā samazinās arī 1000 graudu masa un produktīvo stiebru skaits (miežiem). 
Analizējot 41 dažādās populācijās ievākto vējauzas sēklu dīgtspēju, konstatēja, ka sēklām bija raksturīgs pilnīgs vai daļējs miera periods. Mehāniski skarificētām sēklām bija lielāka dīgtspēja lielākā daļā no populācijām.


Projekta rezultāti

AUGKOPĪBAS SISTĒMAS IEVIEŠANA DĀRZEŅU AUDZĒŠANĀ, UZLABOJOT AUGSNES BIOLOĢISKO RESURSU IZMANTOŠANU UN AIZSARDZĪBU, IZMANTOJOT SEDZĒJAUGUS (AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS) [070515/S30]

Projekta izpildes laiks: 02.02.2015 - 30.11.2015
Projekta piesaiste: Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
Iestādes loma projektā: Vadošais partneris
Pieprasītais finansējums: EUR 17000
Mērķis: Izvērtēt jaunās audzēšanas metodes ietekmi uz dārzeņu kvalitāti un ražu, Latvijas klimatiskajos apstākļos, vienlaicīgi mazinot SEG emisiju, nodrošinot ilglaicīgu augsnes segumu ar sedzējaugiem un līdz ar to sekmējot CO2 patēriņu, kā arī samazinot augsnes noplicināšanu, energoresursu patēriņu augsnes apstrādei, patogēno organismu izplatību un minerālmēslu lietojumu (samazinot SEG emisiju, ko rada slāpekļa izmantošana augkopībā)
Rezultāts: 1) Nodrošināta komunikācija ar SOILVEG projekta vadītāju un konsorciju, apmeklēta projekta uzsākšanas sanāksme. 
2) Uzsākts literatūras apkopojums par sedzējaugu ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem, SEG emisijas samazināšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. 
3) Veikta izmēģinājuma plānošana atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar ārzemju partneriem. 
4) Ierīkots lauka izmēģinājumus - iesēti ziemas rudzi un rapsis mulčas un zaļmēslojuma variantiem; vienā variantā iestrādāti kūtsmēsli. 
5) Uzsākta veltņa – aizlauzēja (gofra) izgatavošana. 
6) Veiktas augsnes analīzes izmēģinājumam. 
7) Apkopoti 19 literatūras avoti. 


Projekta rezultāti

PĀKŠAUGI - ALTERNATĪVA SOJAS IZMANTOŠANAI PROTEĪNBAGĀTAS SPĒKBARĪBAS RAŽOŠANĀ: AUDZĒŠANAS AGROTEHNISKAIS UN EKONOMISKAIS PAMATOJUMS LATVIJAS APSTĀKĻOS [ LĪGUMA NR. 070515/S31]
Projekta izpildes laiks: 02.03.2015 - 30.11.2015
Projekta piesaiste: Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
Iestādes loma projektā: Vadošais partneris
Pieprasītais finansējums: kopējais - EUR 50711, iestādei - EUR 19777
Mērķis: Piedāvāt lauksaimniekiem praktiski pielietojamas zināšanas par Latvijā audzēt piemēroto pākšaugu sugu un šķirņu spēju nodrošināt augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu proteīna ražas ieguvi no hektāra; iespējām panākt lopkopības produkcijas (piens, gaļa) ražošanas apjomu un kvalitātes pieaugumu, izmantojot lopu ēdināšanā vietējos pākšaugus
RezultātsVeikti lauka izmēģinājumi konvencionālajā un bioloģiskajā sistēmā pākšaugiem, šķirņu salīdzinājumi, audzēšanas agrotehniskie izmēģinājumi, veikti dažādu sugu gaļas produktivitātes un produkcijas kvalitātes pētījumi.
Sagatavotas publikācijas periodikā, konferenču materiālos u.c. izdevumos: 
- Zute S., Bleidere M., Timbare R., Zarina L. (2015) Faba bean and narrow -leaved lupin as protein crops in the agro-ecological conditions of Latvia. EUCARPIA international symposium on protein crops, V Meeting AEL, ACTAS AEL 6, p. 185-186 
- Zariņa L., Piliksere D., Zute S. (2015) Efect of crop managment systems on yield and quality of field pea. EUCARPIA international symposium on protein crop, Proceedings (ACTAS AEL) Nr. 6, p 83-84 
- Degola L. (2015) The effect of pulse in finishing pig feeding. Engineering for Rural Development. International Scientific conference. Vol. 14. 
- Aplocina E, Veipa L (2015) Including of field beans as protein source in feed ration for dairy goat. Proceedings of 7th Internationl Conference ICCEES 2015, Thailand. P. 47-49. 
- Degola L. (2015) The influence of faba bean diets on pork quality. Proceedings of 7th Internationl Conference ICCEES 2015, Thailand. P. 55-57. 
- Zariņa L., Piliksere D. (2015.) Izsējas normas un ārpussakņu mēslojuma ietekme uz pākšaugu ražu. Zinātniski praktiskā konference “LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA 2015”, 19. – 21.02.2015., LLU, Jelgava, 212.-213.lpp. 
- Zute S. Lupīna – lauku pupu alternatīva // Agrotops, Nr. 1 (209), 2015., 31-33.lpp 
- Zariņa L. (2015)Lupīnas agrotehniskā nozīme un untumi. Saimnieks, Februāris, ….lpp. 
- Zute S. (2015) Lauku pupas - izaicinājumi un iespējas lopbarības ražotājiem II. Demonstrējumi augkopībā un lopkopībā 2015, LLKC, Ozolnieki, … lpp. . 
Prezentācijas semināros, konferencēs
-NJF 483 seminar "Soil degradation: theory, evidence and protection activities". Mutiskais ziņojums: Dynamic of soil Ph in 40 years period depending cropping System. 
- Mutiskais ziņojums EUCARPIA starpatautiskā simpozijā Pontevedrā 5-7 maijs, 2015 (Spānija) – Zariņa L., Piliksere D., Zute S. Effect of crop management systems on yield and quality of faba bean. 
- Stenda ziņojums EUCARPIA starpatautiskā simpozijā Pontevedrā 5-7 maijs, 2015 (Spānija) – Zute S., Bleidere M., Timbare R., Zarina L. (2015) Faba bean and narrow -leaved lupin as protein crops in the agro-ecological conditions of Latvia 
- AplocinaE, Veipa L (2015) Including of field beans as protein source in feed ration for dairy goat. Stenda referāts 7th Internationl Conference ICCEES 2015, Thailand. 
- Degola L. (2015) The influence of faba bean diets on pork quality. Stenda referāts 7th Internationl Conference ICCEES 2015, Thailand. 
- LF seminārs” Ražas svētki Vecaucē 2015” , 04.11.2015. stenda ziņojums Treikale O., Zute S. Pākšaugu slimību attīstības novērojuma rezultāti 2015. gadā 
- Aplociņa E., Degola L., Kairiša D., Eihvalde I., Veipa L. Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai liellopu, cūku un kazu ēdināšanā. Ziņojums LLU Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizētās zinātniski praktiskā konferencē „Līdzsvarota lauksaimniecība 2015”, Jelgava, 19. - 20. februārī, 2015. 
- Kairiša D. Pētījumi par vietējās izcelsmes proteīnaugu izmantošanu jēru nobarošanā. Ziņojums LLU Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizētās zinātniski praktiskā konferencē „Līdzsvarota lauksaimniecība 2015”, Jelgava, 19. - 20. februārī, 2015. 
- L. Zariņa, D. Piliksere. Audzēšanas tehnoloģiju ietekme uz pākšaugu ražu. Ziņojums LLU Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizētās zinātniski praktiskā konferencē „Līdzsvarota lauksaimniecība 2015”, Jelgava, 19. - 20. februārī, 2015. 
- Lauka dienu seminārs VPLSI 30.07.2015. Mirkli pirms ražās novākšanas . Bioloģiskās saimniekošanas lauka izmēģinājumi: Pākšaugu šķirņu un agrotehniskie pētījumi. Seminārs-diskusija. Moderatore- Zariņa L. 
- LLKC seminārs „Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāte lauku pupu sējumos”, Kuldīgā Basu pagastā 21.07.2015., lekcija: Zute S. „Lauku pupu audzēšanas pieredze Stendē. 
- Seminārs – diskusija sadarbībā ar biedrību Zemnieku Saeima 11.03.2015., LLU Jelgavā, „ Pupu audzēšanas plusi un mīnusi” , prezentācijas: 
- Zute S. „Pākšaugu audzēšana un pirmie pētījuma „Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos”; 
- Kairiša D. Eihvalde I. „Par pupu izēdināšanas iespējām dažādiem lauksaimniecības dzīvniekiem” 
- Seminārs : Zinātnieki praktiķiem. Ziņojums.L. Zariņa. Lupīnas, lauka pupu un zirņu audzēšanas potenciāls. 2015 gada martā VPLSI 
- Seminārs „ Zinātnieka skatījums un piedāvājums Latvijas lauksaimniecībai” lekcija: Zute S. Pākšaugu izvēle un audzēšanas īpatnības, 13.02.2015 , VSGSI 
Izstrādāti diplomdarbi un bakalaura darbi 
- Liene Veipa. Bakalaura darbs „Lopbarības pupu izēdināšanas iespējas slaucamām kazām bioloģiskajā saimniecībā”. Darba vad. E. Aplociņa. 
- Liāna Murāne. Diplomdarbs „Proteīnaugu izēdināšanas iespējas slaucamo govju saimniecībā Druvas”. Darba vad. E. Aplociņa. 
- Ivars Spriņģis. Bakalaura darbs „Vietējās izcelsmes pākšaugu izēdināšana nobarojamām cūkām”. Darba vad. L. Degola



Augkopības sistēmas ieviešana dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību, izmantojot sedzējaugus (AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS (ASC))

Publicēts: 03.02.2015.

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts 2015. gadā tiks īstenots atbalstītais projekts "Augkopības sistēmas ieviešana dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību, izmantojot sedzējaugus (AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS (ASC))"
projekta mērķis: 
 Ar dažādiem risinājumiem sekmēt CO2 patēriņa piesaisti, samazināt augsnes noplicināšanu, energoresursu patēriņu augsnes apstrādei,  patogēno organismu izplatību un minerālmēslu lietojuma samazinājumu (samazinot SEG emisiju slāpekļa izmantošanā  augkopībā), veicināt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējību.
atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas datums: 2015. gada decembris;
- atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta: Valsts Stendes graudaugu selekcijas mājas lapa www.stendeselekcija.lv;
- visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības nozarē vai apakšnozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.


Zinātniskie projekti / Laukaugu agrotehnika


Uzziņai:

Pirmie pētījumi agrotehnikā uzsākti jau 1922. gada pavasarī, ierīkojot āboliņā mēslošanas izmēģinājumus. Sākotnēji tika pētīta graudaugu, kartupeļu, pākšaugu audzēšana. Bieži vien audzēšanas paņēmienu novērtēšanu un selekciju veica viens zinātnieks. Agrotehniskie pētījumi bija pamats ieteikumiem un lekcijām, kuras zinātnieki piedāvāja zemniekiem.
Īpaši plaši un daudzfaktorāli agrotehniskie izmēģinājumi tika iekārtoti pēc otrā pasaules kara.Agrotehnikas nodaļa kā atsevišķas darba grupa izveidota 1949.gadā. Zinātnieki plaši pētīja mēslošanas, augsnes apstrādes tehnoloģijas. No Padomju Savienības tika ievestas daudzas jaunas, Latvijai neraksturīgas kultūras, kā koksagīzs, kukurūza u.c. Paplašinoties pētījumiem ar lopbarības kultūrās, tika izveidota lopbarības ražošanas nodaļa, kā arī atsevišķa darba grupa pļavu, ganību un zālāju ierīkošanas un audzēšanas pētījumiem.
Ievērojamākie zinātnieki: S.Čudars un Ē. Metuzāls (augsnes apstrāde un papuvju izvērtēšanā), lauks.zin.k. R.Pētersone (pļavu un ganību ierīkošanas izpētē), Dr.agr.I.Celma (sarkanā āboliņa u.c. tauriņziežu agrotehnika, A.Stāmere, Dr.agr. Ē.Krēsliņš (laukaugu agrotehnika).

Galvenie uzdevumi agrotehniskajiem pētījumiem:
pētīt graudaugu audzēšanas likumsakarības graudu iegūšanai Kurzemes agroklimatiskajos apstākļos konkrētu produktu ražošanai;
izstrādāt audzēšanas tehnoloģiju stacijā izveidotajām graudaugu šķirnēm un perspektīvajām līnijām augstu un kvalitatīvu ražu ieguvei;
pētīt meteoroloģisko, augsnes u.c. apstākļu ietekmi uz graudaugu produkcijas kvalitāti;
noteikt optimālās pesticīdu un mēslojuma devas un novērtēt to iedarbības efektivitāti laukaugu sējumos.


 Realizētie Zemkopības ministrijas projekti 2015. gadā: 
"Pākšaugi - alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos" 

Pētījuma mērķis: dot jaunas zināšanas par vietējās izcelsmes proteīnbagāto izejvielu īpatsvara palielināšanas iespējām lopbarības ražošanā un lopbarības ražošanas izmaksu samazināšanu, veicinot vietējiem apstākļiem piemērotu pākšaugu sugu un šķirņu audzēšanu Latvijas saimniecībās.
Projekta vadītāja: Dr. agr. Sanita Zute

“Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos”
Projekta vadītāja Mg. biol. Zane Mintāle (LAAPC), atbildīgā par projekta īstenošanu VSGSI  - Mg. agr. Solveiga Maļecka
(2015. - 2018.)

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta finansēts pētijums:
"VSGSI izveidoto ziemas kviešu škirņu audzēšanas tehnoloģija "atbildīgā par pētījumu Mg. agr. Solveiga Maļecka (īstenošanas laiks 2012. - 2015.)
"Ziemas kviešu audzēšana - sējas laiki un sējas veidi - tālrindsēja"  - atbildīgā par pētījumu Mg.agr. Solveiga Maļecka

Realizētie Zemkopības ministrijas  projekti 2014. gadā:
"Nezāļu izplatības ierobežošana integrētās augu aizsardzības sistēmā laukaugu kultūru sējumos un stādījumos, sekmējot vides un resursu ilgtspējīgu izmantošanu”- ES1.doc
Pētījuma mērķis: uzsākt ieteikumu izstrādi nezāļu ierobežošanai atbilstoši IAA principiem ekonomiski nozīmīgāko laukaugu kultūraugu sējumos un stādījumos.
Projekta vadītāja: Mg. lauks. Solveiga Maļecka.


"kšaugi - alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos" 
Pētījuma mērķis: dot jaunas zināšanas par vietējās izcelsmes proteīnbagāto izejvielu īpatsvara palielināšanas iespējām lopbarības ražošanā un lopbarības ražošanas izmaksu samazināšanu, veicinot vietējiem apstākļiem piemērotu pākšaugu sugu un šķirņu audzēšanu Latvijas saimniecībās.
Projekta vadītāja: Dr. agr. Sanita Zute
__________________________________________________________________________________
Realizētie Zemkopības ministrijas  projekti 2013. gadā:
"Nezāļu izplatības ierobežošana integrētās augu aizsardzības sistēmā laukaugu kultūru sējumos un stādījumos, sekmējot vides un resursu ilgtspējīgu izmantošanu”- ES1.doc
Pētījuma mērķis: uzsākt ieteikumu izstrādi nezāļu ierobežošanai atbilstoši IAA principiem ekonomiski nozīmīgāko laukaugu kultūraugu sējumos un stādījumos.
Projekta vadītāja: Mg. lauks. Solveiga Maļecka.

Realizētie LZP finansētie projekti 2000. – 2010. gadā:
Projekts 96.0067.2 Izstrādāt agroekoloģiski un ekonomiski pamatotu nezāļu apkarošanas sistēmu variantus daudzgadīgo zālaugu, graudaugu un tehnisko kultūraugu sējumos. Projekta vadītāja: Mg. lauks. Solveiga Maļecka, 1997.-2000.
Projekts 96.0067.2 Galveno laukaugu ražas un tās kvalitātes veidošanās procesa optimizācija specializētos ražošanas apstākļos. Projekta vadītājs: Mg. lauks. Miervaldis Krotovs, 1997. – 2000.
Projekts Nr. 0.10763.3 Graudaugu audzēšanas likumsakarību izpēte maizes, lopbarības, spirta, diētisko un funkcionālo pārtikas produktu ražošanai Kurzemes agroklimatiskajos apstākļos. Projekta vadītājs: Mg. lauks. Miervaldis Krotovs, 2001. – 2004.
Projekts Nr.01.0762.3 Meteoroloģisko apstākļu, audzēšanas tehnoloģiju un samazinātu herbicīdu devu ietekme uz vasaras miežu sējumu nezāļainību. Projekta vadītāja: Mg. lauks. Solveiga Maļecka, 2001. – 2004.
Projekts Nr. 05.1605.5 Pārstrādes tehnoloģijām piemērotu graudaugu produkcijas ražošanas optimizācija. Projekta vadītājs: Dr. chem Gunārs Bremanis, 2005. – 2007.
Projekts Nr. 08.2124 Uztvērējaugu izmantošana graudaugu sējumos – stratēģija kā mazināt slāpekļa un fosfora zudumus no lauksaimnieciskās darbības. Projekta vadītājs: Dr. chem Gunārs Bremanis, 2008.
Projekts 09.1047 Augsnes bioloģiskās aktivitātes izmaiņas graudaugu sējumos dažādās lauksaimniecības saimniekošanas sistēmās (VSGSI līdzdalība, atbildīgā par projekta realizāciju Mg. lauks. Inga Jansone) Projekta vadītājs: Dr. biol. Vilhelmīne Šteinberga, 2009. – 2010.

Realizētie IZM finansētie TOP projekti 2000. – 2010. gadā:
Projekts Nr. TOP 04-46 Kailgraudu miežu lopbarības zootehnisko un ekonomisko parametru izpēte un pielietošanas cūku ēdināšanā novērtējums Projekta I etaps: Kombinētās spēkbarības gatavošanai izaudzēto kailgraudu un plēkšņaino miežu un kviešu kvalitātes novērtējums, Prof., Dr. biol. Ina Belicka. Projekta vadītāja: Doc., Dr. agr. Lilija Degola, 2004. – 2005.
Projekts Nr. TOP 07–06 Mildronāta ražošanas atsāļņa un kvaterīna lietošanas iespēju pārbaude rapša audzēšanā. Projekta vadītājs: Dr. chem. Gunārs Bremanis, 2007. – 2010.
Projekts Nr. TOP 07–14 Plēkšņu satura un citu pārtikas produktu ražošanai svarīgu graudu kvalitātes rādītāju uzlabošanas iespējas Latvijā audzētām auzām. Projekta vadītāja: Dr. agr. Sanita Zute, 2007. – 2010.

Realizētie ZM finansētie projekti (ZM subsīdiju programma, V sadaļa, 60.9. apakšpunkts – pielietojamās zinātnes projekts un 58.4. apakšpunkts – ideju konkurss) 2000. – 2010. gadā:
Tehnoloģiskie risinājumi graudkopības nozares attīstībai Latvijā. Projekta vadītāja: Dr. agr. Sanita Zute, 2007. – 2009.
Dažādu graudaugu sugu piemērotība siltumenerģijas ražošanai un radušos atkritumu produktu – pelnu agronomiskās vērtības noteikšana. Projekta vadītāja: Dr. biol. Ina Beleicka, 2007. – 2008.
Jaunas videi draudzīgas metodes izstrāde rudzu graudu kvalitātes saglabāšanai lietainos laika apstākļos. Projekta vadītājs: Dr. chem. Gunārs Bremanis, 2007. – 2008.
Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem, LLU (VSGSI līdzdalība, atbildīgā par projekta realizāciju Mg. lauks. Solveiga Maļecka). Projekta vadītāja: Dr. agr. Antons Ruža, 2009. – 2010.
Kultūraugu kaitīgo organismu izplatības, postīguma un attīstības cikla pētījumi kaitīguma sliekšņu izstrādāšanai integrētajā augu aizsardzībā, LLU (VSGSI līdzdalība, atbildīgā par projekta realizāciju Mg. lauks. Solveiga Maļecka). Projekta vadītāja: Dr. agr. Biruta Bankina, 2009. – 2010.

Atbildīgie par projektu izpildi: pētnieks Mg. lauks. Miervaldis Krotovs (2002. – 2010.), pētniece Mg. lauks. Solveiga Maļecka (2000. – 2010.), vad. pētnieks Dr.chem. Gunārs Bremanis (2003. – 2010.), agronome Margita Damškalne (2000. – 2010.).






ESF ERAF CORE
MEKLĒT:

AKTUĀLI.


JAUNUMI.

VSGI @ TWITTER.

KĀ MŪS ATRAST.

Adrese: "Dižzemes", p/n Dižstende, Lībagu pag., Talsu nov., LV-3258.

Skatīt Stendes Graudaugu selekcijas institūts. lielākā kartē
Kontakti:
Tel. 63291288
Fakss: 63291289
E-pasts: stende.selekcija@apollo.lv
*